Noilgušu prasību nevar pat ieskaitīt

Kad prasībai iestājies noilgums, pirmā doma bieži ir praktiska: ja nevaru pieprasīt, tad vismaz atskaitīšu no tā, ko esmu parādā.

CMR gadījumā tas nav iespējams.

Ko saka konvencija

32. panta 4. punkts: tiesību, kurai iestājies noilgums, nevar īstenot ne ar pretprasību, ne ar ieskaitu.

Norma ir īsa un bez izņēmumiem.

Kāpēc tas ir svarīgi

Strīdi ar pārvadātāju reti beidzas tiesā. Visbiežāk tie beidzas sarunās, un sarunu svira ir tieši tā, ka abas puses viena otrai kaut ko ir parādā.

Ieskaits ir lētākais un ātrākais veids, kā atgūt pārmaksu: nākamais rēķins vienkārši tiek apmaksāts mazāks. Nekādas prasības, nekādu izmaksu.

Nokavējot termiņu, šis ceļš tiek slēgts kopā ar prasību. Paliek tikai sarunu lūgums, ko otra puse var vienkārši noraidīt.

Citās jomās citādi

Šis noteikums ir CMR īpatnība. Jūras pārvadājumos situācija ir cita: Hāgas un Visbijas noteikumu viena gada termiņš attiecas uz kravas zaudēšanas un bojājuma prasībām, savukārt pārvadātāja prasību par frakti tie neregulē un atstāj nacionālajām tiesībām.

Dažās valstīs vispārējais noteikums ļauj noilgušu prasību ieskaitīt, ja prasības izriet no vienām un tām pašām līgumattiecībām.

Tas nozīmē, ka vienam un tam pašam jautājumam — vai varu vienkārši atskaitīt — ir atšķirīgas atbildes autopārvadājumos un jūras pārvadājumos.

Praktiskais secinājums

Termiņš ir svarīgs ne tikai prasībai tiesā. Tas ir svarīgs arī sarunām, jo, to nokavējot, zūd vienīgā svira, kas darbojas bez tiesas.

Tāpēc konstatējumu secībai būtu jābalstās nevis uz summu, bet uz beigu datumu. Desmit tūkstoši, kas beidzas pēc mēneša, ir steidzamāki nekā piecdesmit tūkstoši, kas ir spēkā vēl gadu.