PVN un akcīzes modulis
Akcīzes atmaksa komercdīzeļdegvielai: kurās valstīs un cik
Publicēts: 2026-09-24
Rakstu sagatavoja Vytautas Natys, UAB NVGroup vadītājs.
Dīzeļdegvielas akcīze ir viena no lielākajām pārvadātāja izmaksu pozīcijām, un daļu no tās var atgūt. Ne visur, ne visiem un ne vienmēr pēc vienas likmes.
No kurienes šīs tiesības
Eiropas Savienības enerģijas nodokļu noteikumi ļauj dalībvalstīm komercdīzeļdegvielai piemērot labvēlīgāku režīmu nekā privātai. Tā ir iespēja, nevis pienākums — daļa valstu to izmanto, daļa ne.
Praksē tas nozīmē, ka atmaksa darbojas konkrētā valstu sarakstā, un šis saraksts var mainīties.
Cik
Likmes būtiski atšķiras. Itālija 2025. gada 15. maijā publicēja 229,18 € par kubikmetru — aptuveni 0,229 € par litru. Beļģijai no 2026. gada 1. janvāra publiski tiek minēts 191,30 € par kubikmetru jeb aptuveni 0,191 € par litru. Spānijā kravu pārvadājumiem piemēro zemāku likmi.
Šie skaitļi sniegti tikai orientācijai. Tie tika publicēti norādītajos datumos, un likmes mainās katru ceturksni vai biežāk. Mūsu pašu aprēķins tiek veikts tikai tām valstīm, kuru likmi esam pārbaudījuši oficiālā avotā; pārējām summu nerādām un pasakām, kāpēc.
Francijas sistēma 2026. gada 1. janvārī būtiski mainījās: svērtā fiksētā likme tika atcelta, un atmaksu rēķina pēc reģiona, kurā degviela pirkta.
Ko tas nozīmē autoparkam
Vilcējs, kas gadā patērē 30 000 litru, no kuriem 12 000 pirkti atmaksājošās valstīs, ir tiesīgs uz aptuveni 2 300 € gadā. Trīsdesmit vilcēju parkam tie ir aptuveni 68 000 € gadā.
Tas ir ilustratīvs aprēķins pēc publiski minētajām likmēm. Reālais rezultāts ir atkarīgs no maršrutiem, uzpildes vietām un parka sastāva — un no tā, vai attiecīgās valsts likme konkrētajā periodā vispār bija spēkā.
Kam ir tiesības
Nosacījumi atšķiras pēc valsts, bet principi ir līdzīgi: transportlīdzeklim jāpārsniedz noteikta masas robeža, izmantošanai jābūt komerciālai, un degviela jāiegādājas tajā pašā valstī, kas atmaksā.
Dažas valstis atvieglojumu nepiemēro uzņēmumiem, kas dibināti ārpus Eiropas Savienības.
Viena detaļa, kurā vērts būt piesardzīgiem: pārmērīgs pieprasījums nav ieguvums. Ja pieprasīts par neatbilstošu transportlīdzekli vai nepareizu periodu, summu var nākties atmaksāt — ar procentiem.
Kas to dara praksē
Atmaksu parasti kārto starpnieki — degvielas karšu piegādātāji vai specializēti uzņēmumi. Daļa summu izmaksā uzreiz, negaidot valsts lēmumu, un par to ietur daļu.
Tas ir ērti un darbojas. Bet apstrādāti tiek tikai tie darījumi, kurus starpnieks redz.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai varu atgūt akcīzi pats, bez starpnieka?
Jā, taču praksē tas nozīmē pieteikumu katras valsts nodokļu administrācijai tās valodā un formā. Tieši tāpēc lielākā daļa pārvadātāju izmanto starpnieku — viņš šo darbu dara masveidā.
Vai atmaksa darbojas katrā valstī, kurā braucu?
Nē. Tā ir valsts izvēle, nevis ES pienākums. Vairākas valstis atvieglojumu nepiemēro vispār — Vācija ir viena no tām, tāpēc vāciskie kilometri šajā ziņā neko nedod.
Kāpēc jūsu sistēma nerāda summu manai valstij?
Tas nozīmē, ka šīs valsts likmi vēl neesam pārbaudījuši oficiālā avotā vai pēdējā pārbaude ir novecojusi. Aprēķins apzināti apstājas — labāk apstāties skaļi nekā klusi izmantot nepareizu vērtību.